Padomi precīzākiem mērijumiem ar infrasarkano termometru
27. septembris, 2022 pl. 16:02,
Nav komentāru
Infrasarkanie termometri (zināmi arī kā distances termometrs, bezkontakta termometrs un lāzertermometrs) ir termometri, kas spēj noteikt objekta temperatūru bez kontakta ar tā virsmu. Par lāzertermometriem tos dēvēt gan nav pareizi, jo lāzers tajos ir tikai tēmēšanas nolūkiem. Ļoti noderīgs termometrs ar ļoti plašu pielietojumu, taču, lai veiktu precīzus un uzticamus mērījumus, ir jāņem vērā infrasarkano termometru lietošanas īpatnības lai nerastos kļūdas mērījumos un netiktu radīts kaitējums brīdī, kad mērījumu rezultātus jāpielieto pieņemot lēmumus par iekārtu ekspluatāciju, elektrisko slēgumu stāvokli, produktu uzglabāšanu utml.Šeit būs dažas no jomām, kur infrasarkanie distances termometri ir īpaši bieži lietoti.
Visa veida rūpniecībā kontrolējot tehnoloģiskos procesus
Bojātu pieslēgumu atrašana lieljaudas elektriskās ķēdēs
Pārslogotu automātslēdžu atrašana
Releju un elektrisko slēdžu iekārtu problēmu identificēšana
Gultņu temperatūras uzraudzība, to kontrole lielos motoros vai citās rotējošās iekārtās
"Karsto punktu" noteikšana elektriskajās iekārtās
Noplūžu noteikšana tvertnēs
Tvaika nosūcēju problēmu novēršana
Bojātas cauruļu izolācijas atrašana
Procesa temperatūras rādījumu fiksēšana
utt.
1. Mērķa un distances attiecība
Katram infrasarkanajam termometram ir jāņem vērā distances un mērāmā laukuma attiecība, kas norāda mērāmā laukuma diametru attiecībā pret distanci līdz mērķim. Piemēram, ja Jūsu termometra distances un laukuma attiecība ir 10:1, tas 10m attālumā no mērāmā objekta mērīs laukumu ar diametru 1m. Tātad, ja vēlaties nomērīt temperatūru laukumam ar 5cm diametru un atrodaties 1 metra attālumā, Jūsu mērījums būs kļūdains, jo termometrs parādīs vidējo temperatūru lielākā laukumā uz objekta – 10cm diametrā.
Šī attiecība dažādiem termometriem ir ļoti atšķirīga. Tā ir no aptuveni 1:1 lētākajiem termometriem līdz aptuveni 60:1 dārgākajiem un jaunākajiem modeļiem), tāpēc noteikti pārbaudiet sava termometra tehniskos datus.
2. Lāzera tēmeklis
Lielākajai daļai rokas infrasarkano termometru ir lāzera tēmeklis, kas parāda aptuveno mērīšanas laukuma centru. Tā uzdevums ir tikai un vienīgi palīdzēt Jums nomērķēt un tam nav nekāda sakara ar pašu temperatūras mērīšanas procesu. Viens izplatīts mīts ir tāds, ka termometrs mēra lāzera stara apgaismoto laukumu. Patiesībā mērījuma laukums ir daudz plašāks. Pārlasiet 1. punktu.
3. Spīdīgu objektu mērīšana
Infrasarkanajiem termometriem ir laba precizitāte mērot lielāko daļu objektu, taču spīdīgas, atstarojošas virsmas var būt izaicinājums. Īpaši jāuzmanās, mērot spīdīgu metāla priekšmetu temperatūru, taču pat spīdīgas krāsas atspīdumi var ietekmēt precizitāti. Uzlīmējot neatstarojošas lentes gabalu (piemēram, krāsotāju lenti) uz spīdīgās virsmas vai uzklājot plānu krāsas kārtu mērāmajai virsmai, Jūs iegūsiet daudz precīzāku mērījumu. Mērījumu veikšana uz neatstarojošas lentes vai plakanas krāsas palīdz izvairīties no kļūdām, ko izraisa spīdīgas virsmas. Iemesls tam ir tas, ka ne visi materiāli izstaro vienādu infrasarkanās enerģijas daudzumu, kad tie atrodas vienā temperatūrā. Kopumā lielākā daļa materiālu izstaro vairāk infrasarkanās enerģijas nekā spīdīgi metāli — tiem ir augstāka "izstarojuma spēja" jeb emisivitāte (emisivitāte tiek izteikta kā skaitlis no 0 līdz 1, kur 0 ir neizstarojošs un 1 ir pilnīgi izstarojošs). Atstarojošās virsmas ir mazāk izstarojošas nekā matētas virsmas. Daudziem termometriem ir maināms emisijas koeficients, ar ko šo var kompensēt, taču jāatceras, ka neviens nepateiks spīdīgiem materiāliem īsto koeficienta vērtību, tādēļ tā ir jānosaka Jums pašiem izmantojot kontakttermometru.
4. Piedūmota un putekļaina vide
Infrasarkanā termometra izmantošanas vieta var ietekmēt arī tā precizitāti. Piemēram, ja starp mērķi un termometru ir tvaiks vai putekļi, daļa infrasarkanās enerģijas var tikt novirzīta pirms termometra sasniegšanas. Tāpat netīrs vai saskrāpēts infrasarkanā termometra objektīvs var pasliktināt tā spēju "redzēt" infrasarkano enerģiju kas tai nepieciešama mērījumu veikšanai. Precizitāti var ietekmēt arī aizsvīdis objektīvs termometru ienesot siltā telpā no vēsākas vides.
5. Temperatūras šoks
Visbeidzot, lai nodrošinātu augstāko precizitāti, to nedrīkst lietot komplektā ar strauju temperatūras maiņu. Piemēram, ziemā ienesot to iekšā no aukstas mašīnas, pagaidiet 20 min lai termometrs uzsilst (parasti pietiek ar aptuveni 20 minūtēm). Protams, jāievēro konkrētā termometra lietošanas temperatūras diapazons.
Papildus šiem punktiem ir jāņem vērā, ka visiem infrasarkanajiem termometriem ir vismaz 1.5...2ºC kļūda, kā arī mērījuma kļūda kļūst lielāka pie zemākām temperatūrām (zem 0ºC).